Junior Achievement Latvia izglītības konference “Izaugsmes kods 2023”

17. – 18. augusts, 2023. gads

Nākotnes klase savu izglītības tehnoloģiju attīstības piedāvājumu veido saskaņā ar izglītības aktualitātēm un ir svarīgi, lai izglītības iestādes spēj nodrošināt kvalitāti arī izglītības digitalizācijas kontekstā. Lai paši nedaudz iedvesmotos, uzzinātu, ko domā un runā citi, un uz pāris dienām atkal iejustos pedagoga lomā, devāmies uz Junior Achievement (JA) Latvia organizēto izglītības iedvesmas konferenci “Izaugsmes kods 2023” Rīgas Tehniskās universitātes telpās.

Diskusijas par aktualitātēm

Konferences programmā ar savu redzējumu par aktualitātēm izglītības jomā un ekonomikā dalījās pedagogu sabiedrībā gan ļoti labi zināmas, gan mazāk zināmas, tomēr zinošas un kompetentas personības. Aktualitātes izglītības nozarē noris ciešā saiknē ar ekonomiskajiem faktoriem. Par to, kā nodrošināt labklājību valstī un tiekties uz izcilību, savu redzējumu sniedza Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš. Konferences laikā tika uzsvērta skolotāja loma un nozīme jaunajā realitātē, attīstoties tehnoloģiju piedāvājumam un iespējām. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, JA Latvia padomes priekšsēdētāja vietniece Sanda Liepiņa, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns, filozofs un publicists Artis Svece un Siguldas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Kristaps Zaļais diskutēja par nākotes izglītību ceļā uz izcilību, paužot nepieciešamību pēc pārmaiņām. Tomēr, kā uzsvēra LU profesors un zinātnieks Mārcis Auziņš, pārmaiņu virsotnē viens no svarīgākajiem procesiem ir personības nepārtraukta virzība pēc jaunām zināšanām. Profesors aicina mainīt ierasto domāšanu un atrast veidus, kā pilnveidot un uzlabot savas zināšanas dažādākajās jomās. Viens no veidiem ir MOOC (no angļu val. Massive open online course) tiešsaistes studijas platformā Coursera.

Mākslīgā intelekta rīki pedagogiem

Tehnoloģijas strauji attīstās un rada arvien jaunus izaicinājumus skolotāja profesijā. Mākslīgā intelekta (MI) izmantošana izglītībā, tāpat kā jebkuru citu tehnoloģiju izmantošana, rada gan draudus, gan iespējas. Par to, kā MI izmantot gudri un pārliecinoši, pieredzē ar praktiskiem piemēriem dalījās tehnoloģiju entuziasts Igors Uhaņs. Mākslīgā intelekta (no angļu val. Artificial intelligence (AI)) rīki var paātrināt un atvieglot vairāku uzdevumu veikšanu, tostarp gan skolotājiem, gan skolēniem. Tie var palīdzēt iegūt vajadzīgo informāciju, izveidot testu vai anketu par konkrētu tēmu, sagatavot prezentāciju un daudz ko citu tikai dažu minūšu laikā, tāpēc prognozes par MI tehnoloģiju izmantošanu solās būt izaicinošas skolēniem tieši pamatprasmju apguvē. Meklējot informāciju tiešsaistē, aicinām piesardzīgi izturēties pret Google un citu meklētāju rezultātiem, jo tās apmeklētājus nereti var aizvest uz ļaundabīgu saturu. Rīks, kuru tehnoloģiju entuziasts iesaka meklēšanas mērķim izmantot ir Perplexity, ar tā palīdzību iespējams daudz ātrāk un plašāk orientēties digitālajā vidē. Savukārt MI rīks Claude.ai atbalsta angļu, latviešu un citas valodas, tajā var augšupielādēt pat piecus PDF failus ar informāciju, kuru vēlaties izmantot informācijas ģenerēšanai. I. Uhaņs demonstrēja, kā šo rīku iespējams izmantot testu veidošanai, skolotājam augšuplādējot savu prezentāciju saturu PDF formātā. Skolotājam atliek vien uzdot rīkam vaicājumu, piemēram, “Sagatavo testu ar 40 jautājumiem no šiem materiāliem, kur katram jautājumam trīs atbilžu varianti un viens no tiem pareizais.”

Uzņēmējdarbība vidusskolā

Skolotāju iedevsmoti savu biznesa ideju paralēli mācībām vidusskolā ir veidojuši un attīstījuši skolēni, radot daudz un dažādus skolēnu mācību uzņēmumus (SMU) kā piemēram, “Pyrolat” (Bruno Krišjānis), “Soilnetic” (Roberts Andris Eriņš), “KIMY” (Katrīna Šrama) un “Inkbuddy” (Gusts Doniks). Par savu pieredzi, atrodoties skolas solā, dalījās Kasher Bloom līdzdibinātājs Kaspars Blūms-Blūmanis, kurš, skolotāju iedvesmots, jau toreiz apjauta savu karjeras izaugsmes virzienu uzņēmējdarbībā. Arī Orbit8 vadītāja Paula Irbina iedvesmas stāstījums pievērsa konferences dalībnieku uzmanību. Viņš dalījās pieredzē par savu karjeras izaugsmes ceļu, kuru apjautis jau agrā bērnībā. Šobrīd Orbit8 komanda attīsta rīkus un tehnoloģijas, ar kuru palīdzību skolēniem agrīni identificēt piemērotāko karjeras attīstības virzienu.

Prototipi un ES projekti

RTU zinātnes un inovāciju centra pārstāvji Linards Reinis Rozītis un Reinis Budriķis pārliecināja, kā mērot ceļu no sapņa galvā līdz pirmajam prototipam un, kā īstenot projektu idejas par ES fondu projektu pieteikumu gatavošanu. No pirmā prototipa izveides līdz gatava produkta realizācijai tiek vērtēti tehnoloģiju gatavības līmeņi (TRL, no angļu val. Technology readiness level), kas jums var noderēt, izstrādājot savu produkta vai pakalpojuma ideju, savukārt projektu rakstīšanai lielisks pamats var būt tam pielāgots biznesa audekls jeb kanva. Tas ļauj uz vienas A4 lapas definēt risināmo problēmu, iespējamo risinājumu, projekta izmērāmos rādītājus, ieviešanas aktivitātes, projekta potenciālos partnerus, sasaisti ar politikas un plānošanas dokumentiem, līdzvērtīgu pieredzi, izmaksu struktūru un mērķa grupu. Šāds “vienlapis” var būt lielisks pamats idejas prezentēšanai gan skolas direktoram, gan pašvaldības vadībai, gan potenciālajiem partneriem.

Prezentēšanas prasmes pedagogiem un skolēniem vienlīdz svarīgas

Prezentēšanas prasmes, tāpat kā ideju ģenerēšana, ir nepieciešams nepārtraukti vingrināt un uzturēt, lai sasniegtu arvien labākus rezultātus. Prezentēšanas prasmju treneris Kārlis Ploks iesaka veiksmīgas prezentācijas saturā iekļaut dažus svarīgus punktus: 1. katru prezentāciju sākt ar intrigu; 2. uzsvērt galvenos atslēgas vārdus; 3. iekļaut attēlus, kas uzrunā un 4. padomāt par interesantiem faktiem vai aktivitātēm prezentācijas laikā. Kā piemēru viņš min talantīgo basketbolistu Kristapu Porziņģi, kurš karjeras laikā uzrāda aptuveni 50% precizitāti. Kļūdās visi 🙂

Radošums, ko var uztrenēt

RTU Dizaina Fabrikas vadītāja un Ideju un inovāciju institūta dibinātāja Elīna Miķelsone visiem klātesošajiem deva pamatīgu radošuma devu, iesaistot Ideju fitnesā. Elīna piecus savas dzīves gadus veltījusi tam, lai doktorantūras ietvaros pētītu radošumu un ideju ģenerēšanas procesu. Galvenais secinājums – radošumu iespējams uztrenēt! Izrādās, jaunas idejas cilvēka prātā rodas no asociācijām. Pie katras problēmas, ar ko saskaramies, mūsu prāts rada simtiem un tūkstošiem asociāciju, cenšoties savienot reizēm pat pilnīgi nesavienojamas lietas, piemēram, kaķi un želeju. Tā kā želejas kaķis diez vai varētu būt liels problēmu risinātājs, prāts “automātiski atmet” šo ideju kā nederīgu, taču, lai tiktu pie iespējami lielāka derīgo ideju skaita, vienkārši jāpalielina potenciālais asociāciju skaits. Lai to varētu, arvien jāpaplašina sava pieredze. Viens no paņēmieniem, ko Elīna ieteica auditorijai, bija gamestorming pieeja (Vairāk par pieeju: https://gamestorming.com/about-2/), kas piedāvā dažādus uzdevumus un vingrinājumus radošuma veicināšanai. Viens no tādiem – mēģināt kādu ikdienišķu lietu darīt iespējami daudz un dažādos veidos, piemēram, censties katru dienu no gultas izkāpt citādi vai dažādos veidos atvērt mājas durvis. Tas nebūt nebūs tik vienkārši, cik izklausās, bet radošumu noteikti trenēs! Lai ģenerētu jaunas idejas kopā ar skolēniem vai kolektīvā, ieteicama ir Rorschach metode (Vairāk par metodi: https://www.simplypsychology.org/what-is-the-rorschach-inkblot-test.html).

Platformas, kuras iesakām apmeklēt un izmantot turpmākajam darbam:

  1. jalatvia.lv izglītības programmu piedāvājums skolēniem un skolotājiem, tostarp uzņēmējdarbībai, karjeras izglītībai un finanšu pratībai.
  2. orbit8.app personalizēts nākotnes karjeras asistents
  3. lrpv.gov.lv, viltotarealitate.lv, autorskola.lv informācija par intelektuālā īpašuma aizsardzību un rūpnieciskā īpašuma reģistrēšanu, kā arī mācību un metodiskie materiāli skolēniem, skolotājiem un vecākiem

Konferences apmeklējums kopumā sniedza iedvesmu izaugsmei un jaunu ideju un projektu realizācijai, lai atbalstītu izglītības iestādes ceļā uz digitalizācijas procesa īstenošanu. Sazinies ar mums un saņem nepieciešamo atbalstu tehnoloģisko jautājumu risināšanā, rakstot uz nakotnesklase@vatp.lv vai WhatsApp uz +371 22307039 sev ērtā laikā.

Līdzfinansēts no Eiropas Savienības projekta “Latvijas Digitālais akselerators” DAoL, ID Nr. 101083718 un Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma ID Nr. 2.2.1.1.i.0/1/23/I/CFLA/002. Eiropas Savienība neatbild par materiāla saturu.

Atstāt komentāru

Item widget-area-1 not registered or doesn't have a view.php file.